Bezskābes un bezlignīna papīrs: ko tas nozīmē un kad tas ir svarīgi

Tas ir rakstīts uz gandrīz katras skrapbukinga papīra pakas: acid-free, bezskābes. Bieži blakus ir arī lignin-free, dažreiz archival vai photo safe. Izklausās svarīgi, bet maz kurš zina, ko tas īsti nozīmē. Šeit vari izlasīt, ko skābe un lignīns nodara tavam papīram un fotogrāfijām, kuras etiķetes kaut ko izsaka un par ko tiešām vajag uztraukties.

Ko skābe nodara papīram

Papīram, tāpat kā ūdenim, ir pH vērtība. Zem 7 tas ir skābs, tieši 7 ir neitrāls, bet virs tā – bāzisks. Bezskābes papīra pH ir 7 vai nedaudz augstāks.

Skābs papīrs lēnām sadalās. Šķiedras kļūst vājākas, papīrs dzeltē un kļūst trausls, līdz malas sāk drupt. Gaisma, siltums un mitrums šo procesu paātrina.

Fotogrāfijām tas ir īpaši nepatīkami, jo skābe nepaliek savā lapā. Tā pāriet uz visu, kas tai pieskaras, un to sauc par skābes migrāciju. Tāpēc fotogrāfija uz skāba fona var mainīt krāsu vai iegūt traipus. Šo efektu var redzēt arī pie avīzes izgriezuma, kas gadiem ilgi gulējis starp divām lapām: bieži uz blakus esošā papīra paliek tā brūns nospiedums.

Ikviens, kurš kādreiz ir atvēris vecu magnētisko albumu, zina rezultātu. Kartona lapas, līme un plastmasa kopā izdala vielas, kas fotogrāfijas padara dzeltenas, atstāj traipus uz to aizmugures un pielīmē tās.

Lignīns padara papīru dzeltenu

Lignīns ir dabiska viela kokā, kas satur šķiedras kopā, – tāda kā augu līme. Papīrs no koksnes masas šo vielu satur, ja vien tā ražošanas laikā netiek izņemta.

Gaismas, gaisa, siltuma un mitruma ietekmē lignīns sadalās. Tā rodas skābes, un papīrs kļūst dzeltens līdz brūns. Avīžpapīrs ir pilns ar lignīnu, un avīze, kas pāris dienas pagulējusi saulē uz palodzes, parāda, cik ātri tas var notikt.

Nīderlandē sastopams arī vārds houtvrij jeb “bez koksnes”. Tas nenozīmē, ka papīrā nav koka, bet gan to, ka tas nav izgatavots no mehāniski slīpētas koksnes masas. No šķiedrām ķīmiski ir izņemta lielākā daļa lignīna. Daudz parastā baltā printera papīra ir “bez koksnes”.

Bezskābes nav tas pats, kas bezlignīna

Abus terminus bieži piemin vienā elpas vilcienā, bet tās ir dažādas īpašības.

• Bezskābes: papīrs ir neitrāls vai viegli bāzisks brīdī, kad to izgatavo.
• Bezlignīna: lignīns ir izņemts, tāpēc vēlāk no tā nevar rasties jaunas skābes.

Papīrs var iznākt no rūpnīcas bezskābes un tomēr saturēt lignīnu. Tad tas tagad ir neitrāls, bet laika gaitā tajā tik un tā veidojas skābes. Tāpēc uz laba skrapbukinga papīra ir rakstīti abi termini.

Turklāt daudz bezskābes papīra ir buferēts. Tad tajā ir neliela kalcija karbonāta rezerve – viela, kas līdzinās krītam –, kas uztver vēlāk radušās skābes vai skābes no ārpuses. Pašam papīram šāds buferis nāk par labu. Ja runa ir par fotogrāfijām, šaubu gadījumā izvēlies materiālu, kas izturējis PAT.

Ir daži izņēmumi. Zilās kopijas (cianotipijas), krāsu pārneses (dye transfer) novilkumus un dzīvnieku izcelsmes materiālus, piemēram, ādu, pergamentu, vilnu un zīdu, labāk glabāt ar nebuferētu papīru. Bāziskais buferis tos var bojāt.

Arhīvizturīgs un drošs fotogrāfijām

Arhīvizturīgs (archival) izklausās oficiāli, bet kā produkta etiķete tas nav aizsargāts termins, un tam nav noteikta standarta. Papīra gadījumā praksē tas parasti nozīmē bezskābes un bezlignīna, dažreiz izgatavots no kokvilnas, nevis koka.

Arī drošs fotogrāfijām (photo safe) nav aizsargāts termins. Taču pastāv īsts tests: Photographic Activity Test, saīsināti PAT, kas noteikts starptautiskajā standartā ISO 18916. Šis tests pārbauda, vai materiāls kaitīgi reaģē ar fotogrāfijām. Ja uz iepakojuma ir rakstīts PAT, produkts ir pārbaudīts un testu izturējis. Par skābumu vai lignīnu šis tests neko nesaka.

Kam tavā albumā jābūt bezskābes

Ne viss tavā albumā ir vienlīdz svarīgs. Sāc ar to, kas tieši pieskaras fotogrāfijai, un no turienes virzies uz āru.

1. Fons, uz kura atrodas fotogrāfija, un paliktnis zem tās, ja tāds ir.
2. Līme, līmlente vai fotostūrīši, ar ko piestiprini fotogrāfiju.
3. Pretējā lapa. Aizvērtā albumā lapas guļ viena uz otras, tāpēc skāba kartīte kreisajā pusē gadiem ilgi pieskaras fotogrāfijai labajā.
4. Tas, kas vēl ir uz lapas, piemēram, embellishments – rotājumi tavā lapā. Tie nav tik kritiski, bet tie tomēr pieguļ tavam papīram.

Lielākā daļa papīra, ko pārdod speciāli skrapbukeriem, mūsdienās ir bezskābes un bieži arī bezlignīna. Tomēr ieskaties iepakojumā. Lielākais risks parasti ir tajā, ko pievieno pats: kartītes, čeki, avīžu izgriezumi, iepakojumi un cits papīrs no mājām.

Ne katrai grāmatai jāiztur simts gadu. Junk journal ar vecām grāmatu lapām, tējas maisiņiem un kartona gabaliņiem dzeltēšana vienkārši ir daļa no tā. Kamēr tu tajā nelīmē oriģinālas fotogrāfijas vai neaizstājamas lietas, ne visam jābūt bezskābes. Tādā gadījumā strādā ar kopijām un oriģinālus glabā atsevišķi.

Kā atpazīt labu materiālu

• Izlasi etiķeti. Meklē “bezskābes” un “bezlignīna” vai acid-free un lignin-free. Ja rakstīts tikai “bezskābes”, tu neko nezini par lignīnu.
• Guļošs astotnieks (bezgalības zīme) aplī nozīmē, ka papīrs atbilst ISO 9706 – ilgnoturīga papīra standartam.
• Visam, kas tieši pieskaras fotogrāfijai, PAT uz iepakojuma ir laba zīme.
• Nav etiķetes? Ar pH testa pildspalvu uzvelc nelielu svītriņu, un pēc krāsas redzēsi, vai papīrs ir skābs. Kura krāsa ko nozīmē, ir norādīts uz pildspalvas. Testē uz maliņas, kas nav redzama, jo svītriņa paliek. Lignīnu šāda pildspalva nemēra.

Esi uzmanīgs ar avīžpapīru, brūnu kastu kartonu, olu kastītēm, lētu ietinamo papīru un vecām grāmatu lapām. Tās bieži satur lignīnu vai skābi. Termopapīra čekiem ir cita problēma: teksts izbalē.

Brūns nenozīmē automātiski slikts. Kraftpapīrs un kraftkartons skrapbukeriem bieži tiek ražots bezskābes un bezlignīna. Arī šeit izšķirošā ir etiķete.

Ko darīt ar materiālu, kas nav bezskābes

Izgriezumam vai kartītei, kas nav bezskābes, nav jāpaliek ārpus albuma. Ir pietiekami daudz veidu, kā to droši iekļaut.

• Izgatavo kopiju. Ieskenē un izdrukā uz laba papīra vai uztaisi krāsu kopiju. Oriģinālu glabā atsevišķi, kastē vai mapē.
• Nodali to. Ieliec to polipropilēna, polietilēna vai poliestera kabatiņā, nekad ne PVC. Tad tas nevar pieskarties pārējam.
• Ieliec starpslāni. Bezskābes un bezlignīna papīra lapa starp divām lapām aiztur skābi. Tā arhīvos glabā arī vecus līmējumu albumus.
• Uzliec fotogrāfiju uz paliktņa. Novieto fotogrāfiju uz bezskābes cardstock paliktņa – tā stingrā vienkrāsainā papīra, ko izmanto skrapbukeri. Tad starp fotogrāfiju un apšaubāmu fonu ir buferis.
• Izmanto skābi neitralizējošu aerosolu. Šāds aerosols neitralizē skābi un atstāj buferi. Lignīnu tas neizņem, tāpēc papīrs joprojām maina krāsu, tikai lēnāk. Vispirms izmēģini uz stūrīša, jo dažas tintes un krāsas uz to reaģē.

Ar vecu albumu, kas jau maina krāsu, ar šiem paņēmieniem tālu netiksi. Tam vajadzīga sava pieeja, un vērtīgu vai bojātu lietu gadījumā dažreiz – restaurators.

Cik ilgi kalpo bezskābes papīrs

Precīzu gadu skaitu neviens nevar pateikt. Zināmie skaitļi ir aplēses. Labs bezskābes, buferēts papīrs pareizos glabāšanas apstākļos var kalpot simtiem gadu. Kā īkšķa likums ilgnoturīgam arhīva papīram ir buferis, kurā ir aptuveni 2 procenti kalcija karbonāta. Turpretī skābs papīrs ar daudz lignīna var kļūt dzeltens un trausls jau viena cilvēka mūža laikā.

Vieta, kur glabā savas grāmatas, ir vismaz tikpat svarīga kā papīrs. Izvēlies tumšu, sausu vietu ar aptuveni 30 līdz 50 procentu gaisa mitrumu un apmēram 21 grāda vai zemāku temperatūru, kas stipri nesvārstās. Tāpēc bēniņi, pagrabs vai garāža nav laba vieta, tāpat kā skapis blakus radiatoram.

Albums ir tik stiprs, cik tā vājākā daļa. Pat skaistākais bezlignīna papīrs maz palīdz, ja līme sāk dzeltēt vai kabatiņas ir no PVC. Ja gribi būt drošs, ka tavas atmiņas saglabāsies, ieskenē arī savas lapas. Tad tev vienmēr būs kopija, lai kas notiktu ar papīru.