Kas ir skrapbukings un kurš veids der tieši tev

Skrapbuks ir grāmata, kurā glabā fotogrāfijas un mazas atmiņas, pieraksta pāris vārdu un visapkārt mazliet izrotā. Tas izklausās vienkārši, un tā arī ir. Tomēr nu jau ir tik daudz dažādu veidu, ka grūti saprast, kas ir kas. Šeit uzzināsi, kas ir skrapbukings, kā darbojas dažādie veidi un kurš no tiem der tev.

Kas ir skrapbukings

Skrapbukings ir grāmatas veidošana, kurā satiekas atmiņas. Parasti centrā ir fotogrāfijas, un tās papildina lietas, ko esi saglabājis, un pāris teikumu par to, kas notika. Katra lapa ir neliels veselums: tu izvēlies fotogrāfijas, papīru un rotājumus tā, lai kopā tie izstāstītu vienu mirkli.

Stingru noteikumu nav. Viena grāmata ir tīra un mierīga, ar daudz baltas vietas un vienu lielu fotogrāfiju. Otra ir pilna ar papīra kārtām, zīmogiem un uzlīmēm. Abas ir skrapbukings.

No kurienes nāk šis vārds

Angļu vārds scrap nozīmē skranda, atlikums vai izgriezums. Tātad skrapbuks burtiski ir grāmata ar izgriezumiem. Nīderlandiešu valodā ilgu laiku to sauca vienkārši par plakboek, līmēšanas grāmatu.

Šādas grāmatas pastāv jau gadsimtiem. Cilvēki tajās ielīmēja avīžu izgriezumus, vēstules, dzejoļus, receptes un ieejas biļetes, bieži vien, lai saglabātu informāciju. Kad ap deviņpadsmitā gadsimta beigām fotogrāfijas kļuva pieejamas parastām ģimenēm, grāmatas pamazām pārvērtās par personīgo atmiņu glabātavu.

Skrapbukings, kādu to pazīstam šodien, ar īpašu papīru, uzlīmēm un albumiem, radās Amerikas Savienotajās Valstīs astoņdesmitajos gados. Deviņdesmitajos tur tas izauga par lielu hobiju. Tāpēc arī tik daudz angļu nozares terminu. Kas šodien runā par skrapbukingu, parasti domā šo izrotāto grāmatu ar fotogrāfijām, nevis mapi ar avīžu rakstiem.

Ko tajā liek

Fotogrāfijas bieži ir pamats, taču ne visam jābūt fotogrāfijai. Piemēram:

• biļetes no koncerta, muzeja vai brauciena ar vilcienu
• pastkartes, apsveikuma kartītes un zīmītes
• ēdienkarte, kartes gabaliņš vai etiķete
• bērnu zīmējumi un lietas, ko viņi teica vārds vārdā
• izkaltēts ziediņš vai lapa
• tavs paša teksts, journaling: tas, ko tu raksti pie fotogrāfijām

Apkārt tu izmanto papīru un embellishments, kopvārdu visam, ar ko rotā lapu, piemēram, uzlīmēm, zīmogiem, washi tape, pogām un lentēm. Papīrs parasti ir cardstock (biezs, vienkrāsains papīrs) un dizaina papīrs ar apdruku.

Vienmēr pieraksti datumu, vietu un vārdus. To, ko tagad zini pats no sevis, pēc desmit gadiem būsi aizmirsis. Pieticīga lapa ar šīm ziņām vēlāk ir vairāk vērta nekā krāšņa lapa bez tām. Un vecus avīžu izgriezumus labāk neielīmē pašus, jo avīžpapīrs dzeltē un kļūst trausls. Kopija uz bezskābes papīra der tikpat labi.

Kam tu to veido

Lielākā daļa skrapbukotāju savas grāmatas veido sev un savai ģimenei. Gads ar bērniem, remonts, pirmie mēneši ar suni. Tas ir veids, kā noturēt savu stāstu, arī tiem, kas to lasīs vēlāk.

Skrapbuks ir arī skaista dāvana, piemēram, kāzās, atvadās vai dzimšanas dienā. Daži veido ģimenes grāmatu ar vecām vecvecāku fotogrāfijām, lai stāsti nepazustu.

Un, godīgi sakot, daudzi skrapbukotāji to dara galvenokārt paša darīšanas dēļ. Vakars pie galda ar papīru un šķērēm, atmiņa, kas atgriežas, kamēr strādā. Šis prieks ir tikpat svarīgs kā grāmata, kas paliek pāri.

Atšķirība no fotoalbuma

Parastā fotoalbumā fotogrāfijas ievieto vienu pēc otras, labākajā gadījumā ar datumu klāt. Albums glabā attēlus.

Skrapbuks izstāsta stāstu aiz šiem attēliem. Tu neizvēlies visas četrdesmit dzimšanas dienas fotogrāfijas, bet trīs, kas pasaka visu, ar ielūgumu blakus un pāris teikumiem par to, kas tur bija un kas notika. Tu padomā, kā lapa izskatīsies. Tāpēc, šķirstot atpakaļ, tu redzi ne tikai to, kas bija, bet arī to, kā tas jutās.

Drukāta fotogrāmata ir kaut kur pa vidu: izvēlēta un sakārtota, bet bez papīra un saglabāto sīkumu taustāmības.

Klasiskais albums

Par to domā lielākā daļa cilvēku. Standarts ir 30,5 × 30,5 cm (12 × 12 collas) lapas, un šim formātam var nopirkt visvairāk papīra. Izplatīti ir arī mazāki kvadrātveida albumi, apmēram 20 × 20 cm (8 × 8 collas), kā arī A4.

Tu strādā pa layout: vienas lapas dizainu. Divas lapas blakus sauc par spread. Lapas bieži liek plastmasas kabatiņās, gredzenu mapē vai albumā ar skrūvēm. Gredzenu mapē tavam spread pa vidu ir krietna šuve, bet albumā ar skrūvēm lapas atrodas gandrīz cieši kopā.

Mini albums

Mini albums ir mazs, bieži ap 15 × 15 cm (6 × 6 collas) vai vēl mazāks, un parasti veltīts vienai tēmai: nedēļas nogalei prom, vasarai, draudzībai. Bieži tajā ir atlokāmas lapiņas, aploksnītes un kartītes, ko var izvilkt.

Priekšrocība ir tā, ka tu to tiešām pabeidz. Tāpēc tas ir labs pirmais solis un jauka dāvana.

Pocket scrapbooking

Šeit strādā ar plastmasas kabatiņām, kas sadalītas nodalījumos. Katrā nodalījumā ieslidini fotogrāfiju vai kartīti ar tekstu, bieži apmēram 10 × 15 cm un 7,5 × 10 cm izmērā. Griezt un līmēt vajag maz, tāpēc tas iet ātri. Pazīstamākā sistēma saucas Project Life.

Šis veids ir iecienīts tiem, kas grib iemūžināt ikdienu, pa nedēļām vai mēnešiem, katru lapu pilnībā neizstrādājot.

Junk journal

Junk journal parasti taisa pats no papīra, kas citādi nonāktu atkritumos: vecām aploksnēm, lapām no norakstītām grāmatām, iepakojumiem, kases čekiem, tējas maisiņiem. Grāmata ir pilna ar kārtām, kabatiņām, birkām un iespraustām kartītēm, bieži ar mazliet nodilušu, vintage noskaņu.

Fotogrāfijas drīkst būt, bet nav obligātas. Junk journal ir tikpat lielā mērā par vākšanu, iesiešanu un prieku par papīru ar pagātni.

Art journal

Art journal ir sava veida vizuāla dienasgrāmata. Tu strādā ar krāsām, gesso (gruntējuma kārtu), kolāžu, trafaretiem, zīmogiem un tekstu. Tas ir mazāk par atmiņu glabāšanu un vairāk par to, lai izteiktu, ko domā vai jūti. Pats process ir svarīgāks par rezultātu.

Tā kā izmanto mitrus materiālus, vajag biezu papīru, kas nesāk viļņoties. Art journaling plūstoši pāriet mixed media, kur visdažādākos materiālus lieto kopā.

Digitālais un hibrīdais

Digitālajā skrapbukingā lapas veido datorā vai planšetē. Papīrs, uzlīmes un citi rotājumi tad ir attēlu faili, ko var bezgalīgi pārvietot, griezt un palielināt. Uz galda nav jucekļa, plauktā nav vajadzīga vieta, un lapas vēlāk var izdrukāt vai pasūtīt no tām fotogrāmatu.

Hibrīdais skrapbukings apvieno abus. Piemēram, tu izveido virsrakstu vai kartīti datorā, izdrukā to un ielīmē papīra lapā.

Vai skrapbukings joprojām ir populārs?

Ap gadsimtu miju skrapbukings Amerikas Savienotajās Valstīs bija īsts trakums, ar saviem veikaliem, izstādēm un žurnāliem. Kad fotogrāfijas kļuva digitālas un palika telefonā, kļuva klusāk.

Tas nav pazudis, tas ir mainījis formu. Junk journals, art journals, pocket albumi un izrotātas dienasgrāmatas piesaista jaunus cilvēkus, un kancelejas preces cita starpā no Japānas ir ļoti iecienītas. Daudziem telefonā ir tūkstošiem fotogrāfiju, kuras viņi reti apskata. Izdrukāt dažas no tām un izveidot lapu tieši tāpēc atkal šķiet kaut kas īpašs.

Kurš veids der tev?

Labākā veida nav, bet ir veids, kas der tavai dzīvei. Daži virzieni:

• Maz laika, bet gribi pierakstīt ikdienu: pocket scrapbooking.
• Tev patīk papīrs un tu labprāt mierīgi kārto lielu lapu: klasiskais albums.
• Vispirms gribi kaut ko pabeigt vai meklē dāvanu: mini albums.
• Tu visu saglabā un tev patīk nodilis, daudzslāņains stils: junk journal.
• Galvenokārt gribi brīvi strādāt ar krāsām un attēliem: art journal.
• Maz vietas vai labāk strādā pie ekrāna: digitālais vai hibrīdais.

Tev nav jāizvēlas uz visiem laikiem. Daudziem skrapbukotājiem plauktā ir albums, mini albums atvaļinājumam un journal starplaikiem. Sāc ar to, kas tev jau ir, izvēlies vienu mirkli un izveido no tā vienu lapu.