Kā glabāt izdrukātas fotogrāfijas nākamajiem gadu desmitiem

Mājās fotogrāfijas reti aiziet bojā vienā mirklī. Parasti tas notiek lēnām, gadu pēc gada, kurpju kastē bēniņos, ar gumiju apkārt vai brūnā aploksnē. Ar dažām pārdomātām izvēlēm materiālos un vietā tu vari saglabāt izdrukas skaistas gadu desmitiem. Muzeja krātuve tam nav vajadzīga, toties vajag labu kasti, piemērotas kabatiņas un mierīgu stūrīti mājās.

No kā fotogrāfijas bojājas

Siltums, mitrums un gaisma dara savu, taču svarīgs ir arī materiāls, kurā fotogrāfijas glabājas. Parasts kartons, brūnas aploksnes un avīžpapīrs satur skābes un lignīnu, koksnes vielu, kas ar laiku padara papīru dzeltenu un trauslu. Šīs vielas lēnām pāriet uz fotogrāfijām.

Plastmasa var būt tikpat kaitīga. Mīkstās PVC kabatiņas satur plastifikatorus, kas laika gaitā izdalās, un tad izdrukas var mainīt krāsu vai sākt lipt. Arī līme, līmlente un pašlīmējošas albuma lapas izdala vielas, kas bojā fotogrāfijas.

Skaties tālāk par vārdu „bezskābes”

Uz iepakojumiem ir rakstīts „bezskābes”, „drošs fotogrāfijām” un „arhīva kvalitāte”. Tie nav aizsargāti termini. Turklāt „bezskābes” nav tas pats, kas „bez lignīna”: papīrs var būt viens, bet ne otrs. Tāpēc pārbaudi, vai norādīti abi.

Ja gribi lielāku pārliecību, meklē PAT jeb Photographic Activity Test. Šis starptautiskais tests (ISO 18916) pārbauda, vai materiāls ķīmiski reaģē ar fotogrāfijām. Produktu, kas testu izturējis, vari uzskatīt par drošu fotogrāfijām. Uz papīra un kastēm dažreiz redzēsi arī standartus: ISO 9706 ilgnoturīgam papīram un ISO 16245 kastēm un mapēm papīra dokumentiem. Tie attiecas uz papīru; fotogrāfijām svarīgākais papildinājums ir PAT.

Kastes un aploksnes, kas der

Parastam ģimenes arhīvam pietiek ar dažām labām pamatlietām.

• Izturīga arhīva kaste no bezskābes un bezlignīna kartona. Izvēlies slēgtu kasti bez rokturiem, caurumiem vai ventilācijas spraugām, lai putekļi un gaisma paliktu ārā. Tās ir pieejamas arī A4 un A3 formātā.
• Foto kastes izdruku izmērā, piemēram, 10 × 15 cm, kurās saturu var sadalīt ar kartona atdalītājiem vai kartotēkas kartītēm. Uz katra atdalītāja uzraksti gadu, mēnesi un tēmu, tad vēlāk visu atradīsi.
• Aploksnes vai mapītes no bezskābes papīra atsevišķām un vērtīgām fotogrāfijām.

Labāk izvēlies kartona kasti, nevis plastmasas uzglabāšanas trauku. Un parūpējies, lai kabatiņas un mapītes precīzi ietilpst kastē un nekas nevar slīdēt.

Kura plastmasa ir droša

Ilgai fotogrāfiju glabāšanai der trīs plastmasas veidi: polipropilēns (PP), poliesters (pazīstams arī kā Mylar) un polietilēns (PE). PVC, ko sauc arī par vinilu, labāk neņem. Ja nav norādīts, no kā kabatiņa izgatavota, nepērc to.

Plastmasai ir viens vājais punkts: augstā gaisa mitrumā, virs aptuveni 60 procentiem, fotogrāfijas var tai pielipt. Ja tavas fotogrāfijas stāv vietā, kur dažreiz kļūst mitrs, labāk izvēlies papīra aploksnes. Fotogrāfijas, ko pats izdrukāji ar tintes printeri, ļauj vispirms diennakti nožūt un tikai tad liec kabatiņā.

Par kabatiņām un foto mapēm albumos vairāk lasi atsevišķā rakstā.

Labākā vieta mājās

Fotogrāfijām patīk vēsums, sausums, tumsa un, galvenais, stabilitāte. Arhīvi vadās pēc gaisa mitruma aptuveni 30–50 procentu robežās un temperatūras ne augstākas par aptuveni 21 grādu; vēsāk ir labāk, ja vien nekļūst mitrs. Svarīgāk par precīzu skaitli ir tas, lai rādītāji nemitīgi nesvārstītos. Vienkāršs higrometrs parādīs, cik kaut kur ir mitrs.

Kur fotogrāfijas labāk neglabāt:

• bēniņos, kur vasarā ir karsti, bet ziemā auksti
• pagrabā vai pazemes tehniskajā telpā, kur draud mitrums, pelējums un noplūdes
• garāžā, šķūnī vai noliktavas boksā svārstību un kaitēkļu dēļ
• uz palodzes vai citur saulē, kur krāsas izbalē
• virs vai blakus radiatoram, un labāk arī ne pie aukstas ārsienas
• tikko krāsotā istabā vai pavisam jaunā skapī krāsas, līmes un būvmateriālu izgarojumu dēļ

Visbiežāk vislabāk der skapis apkurinātā dzīvojamā istabā vai guļamistabā. Neliec kastes uz grīdas, lai tās paliktu sausas, ja uz grīdas negaidīti nonāk ūdens.

Guļus vai stāvus

Der abi varianti, ja vien fotogrāfijas ir labi atbalstītas. Stāvus tās lieliski var glabāt kastē, kas ir tieši pietiekami pilna, ar stingriem atdalītājiem starp tām, lai nekas nesašķiebtos vai neizliektos. Pustukšā kastē fotogrāfijas sagāžas un saliecas. Tad labāk noguldi tās.

Lielas izdrukas, fotogrāfijas uz veca, trausla kartona un visu, kas jau ir mazliet trausls, vienmēr glabā guļus. Arī lieli un smagi albumi un scrapbook labāk guļ plakaniski, savā kastē vai plauktā.

Ko likt starp fotogrāfijām

Vērtīgām fotogrāfijām vislabāk katrai sava kabatiņa vai aploksne. Ja izdrukas glabā kaudzē, liec starp tām neitrālu starplapu, piemēram, bezskābes zīdpapīru. Tas novērš berzi un skrāpējumus, īpaši matētām izdrukām ar jutīgu virsmu.

Vecām fotogrāfijām pievērs uzmanību vēl vienai lietai. Daudzi bezskābes papīri ir buferēti ar kalciju, lai neitralizētu skābes. Lielākajai daļai mūsdienu izdruku tas ir pilnīgi labi, taču agrīnām fotogrāfijām, vecām krāsu izdrukām un cianotipijām tas var tieši kaitēt. Šīm fotogrāfijām izvēlies nebuferētu papīru ar neitrālu pH vai kabatiņu no poliestera vai polipropilēna.

Kas starp fotogrāfijām nav vietā: avīžpapīrs, parasts printera papīrs, zīmītes ar līmlenti, gumijas, saspraudes un skavas.

Vecas atsevišķas fotogrāfijas

Visdrošāk vecas atsevišķas fotogrāfijas glabāt katru savā polipropilēna vai poliestera kabatiņā vai nebuferēta papīra aploksnē slēgtā arhīva kastē. Atstāj tās tādā secībā, kādā tās atradi. Tā var šķist nejauša, bet bieži vien kaut ko nozīmēja cilvēkam, kurš tās glabāja.

Ņem vecas fotogrāfijas rokās tikai tad, kad tas nepieciešams, ar tīrām, sausām rokām un aiz malām. Pirksti atstāj taukus un skābes uz attēla virsmas, tāpēc priekšpusi neaiztiec. Atbalsti visu fotogrāfiju un necel to aiz viena stūra. Saritinātu vai salocītu fotogrāfiju nekad ar spēku neizlīdzini.

Ja fotogrāfijas ir pielīmētas vecā albumā, pagaidām atstāj tās, kur ir. Par to šajā blogā ir divi citi raksti. Ja gribi vecu fotogrāfiju pakārt pie sienas, ierāmē kopiju, bet oriģinālu glabā kastē.

Negatīvi pēc skenēšanas

Neizmet negatīvus, arī tad, ja viss ir noskenēts. Negatīvā bieži ir vairāk detaļu, nekā notver pirmā skenēšana, un ar labāku skeneri vai jaunu izdruku vēlāk no tā var iegūt vēl vairāk.

Glabā tos negatīvu lapās vai negatīvu kabatiņās no polipropilēna, polietilēna vai poliestera, katru sloksni savā nodalījumā. Vecā aploksne no foto darbnīcas parasti tam nav paredzēta. Uz lapas uzraksti, kura filmiņa tā ir, kurš gads un kāda tēma, un piešķir tai tādu pašu numuru kā attiecīgajiem skeniem un izdrukām. Negatīviem vieta ir tāda pati kā fotogrāfijām: vēsa, sausa un tumša.

Kā droši rakstīt uz aizmugures

Vārds un gadskaitlis aizmugurē padara fotogrāfiju nākamajai paaudzei daudz vērtīgāku. Izmanto mīkstu zīmuli, piemēram, B vai 2B, un spied viegli. Raksti pie malas vai stūrī, nevis aizmugures vidū, jo tur spiediens ātri izspiežas uz priekšpusi. Noliec fotogrāfiju ar attēlu uz leju uz tīras, gludas virsmas.

Neizmanto lodīšu pildspalvu spiediena dēļ un neraksti ar flomāsteru vai permanento marķieri uz pašas fotogrāfijas. Tinte var izspiesties cauri vai nokrāsot zem tās esošo fotogrāfiju. Ja tavai izdrukai ir gluda, nedaudz plastmasai līdzīga aizmugure, uz kuras zīmulis labi neķeras, raksti uz kabatiņas, aploksnes vai klāt pieliktas kartītes. Ja tomēr gribi rakstīt uz pašas fotogrāfijas, ņem pildspalvu, kas ir īpaši paredzēta fotogrāfijām, un ļauj tintei labi nožūt. Permanento marķieri izmanto tikai uz kabatiņu un mapīšu ārpuses.

Kas bieži noiet greizi

• Plīsuma labošana ar līmlenti vai fotogrāfijas laminēšana. Abi maina fotogrāfijas krāsu un var sabojāt attēla slāni.
• Vienīgā oriģināla iekāršana rāmī saulē.
• Slapju fotogrāfiju atstāšana vienai uz otras. Pēc iespējas ātrāk noliec tās ar attēlu uz augšu vēsā, labi vēdināmā telpā un neko neliec uz slapjās virsmas.
• Visa noliekšana „uz brīdi” kastē bēniņos, kur tas pēc tam paliek gadiem.

Tev nav jāsakārto viss vienā nedēļas nogalē. Sāc ar sev mīļākajām fotogrāfijām, dod tām labu kabatiņu un labu kasti un noliec to mierīgā vietā. Pārējais sekos pats no sevis.