Daudzgadu dienasgrāmata: katru dienu dažas rindiņas

Parasta dienasgrāmata katru vakaru prasa tukšu lapu. Daudzgadu dienasgrāmata prasa tikai dažas rindiņas. Un, kamēr tās raksti, tu virs tām izlasi, ko darīji tieši pirms gada tajā pašā dienā. Šīs mazās atšķirības dēļ daudziem tā kļūst par pirmo dienasgrāmatu, ko viņi tiešām turpina rakstīt.

Kas ir daudzgadu dienasgrāmata

Daudzgadu dienasgrāmatā katram datumam ir viena lapa. Tajā cits zem cita ir trīs, pieci vai desmit nelieli lodziņi, pa vienam katram gadam. Šogad 14. martā tu raksti augšējā lodziņā. Nākamgad atver to pašu lapu un raksti lodziņā zem tā, un tavs vecais teksts ir tieši virs tā.

Tāpēc uz grāmatas vāka nav gadskaitļa. Tu sāc, kad vēlies, jebkurā datumā, un gadskaitli lodziņos ieraksti pats. Pēc gada tu atkal esi pie savas sākuma lapas un ej cauri grāmatai no jauna, līdz visi lodziņi ir pilni.

Tā kā katrai dienai ir tikai viena lapa, piecu vai desmit gadu dienasgrāmata nebūt nav daudz biezāka par parastu dienasgrāmatu ar vienu lapu dienā. Lodziņi vienkārši kļūst mazāki, jo vairāk gadu jāietilpina vienā lapā.

Ir arī dažādi varianti. Dažās grāmatās vienā lapā ir divas dienas, tāpēc lodziņi ir vēl mazāki. Citās katram gadam ir papildu lapas, piemēram, mēneša pārskats, brīva lapa tam, kas lodziņā neietilpa, vai lapa, kur gada beigās atskatīties uz paveikto.

Trīs, pieci vai desmit gadi: ar ko sākt

Pieredzējuši rakstītāji gandrīz visi dod vienu un to pašu padomu: nesāc uzreiz ar desmit gadiem, ja vēl nekad neesi ilgāk noturējies pie dienasgrāmatas. Trīs vai piecu gadu grāmata ir mazāks solījums, un tu ātrāk sapratīsi, vai tā tev der.

Dažas lietas, kam pievērst uzmanību, izvēloties:

• Vieta katrai dienai. Jo vairāk gadu, jo mazāk rindiņu dienā. Desmit gadu dienasgrāmatā bieži ir tikai divas vai trīs, trīs gadu grāmatā parasti nedaudz vairāk. Ja raksti lieliem burtiem, izvēlies mazāk gadu vai lielāku formātu.
• Svars. Bieza desmit gadu dienasgrāmata cietos vākos ir smaga un viegli somā neielīdīs. Tā ir grāmata naktsgaldiņam.
• Atvēršanās līdzeni. Daudzas daudzgadu dienasgrāmatas ir šūtas, taču neatveras līdzeni, it īpaši grāmatas sākumā un beigās. Tad paliec citu grāmatu zem tās puses, kur ir mazāk lapu, lai varētu rakstīt taisni.
• Papīrs un pildspalva. Papīrs bieži ir plāns, lai grāmata būtu ērti lietojama. Ja raksti ar tintes pildspalvu, vispirms pamēģini dažus vārdus kādā no pēdējām lapām. Gēla pildspalva vai smalka lodīšu pildspalva vismazāk spiežas cauri.
• Svētku dienas. Importētās grāmatās dažkārt norādītas citas valsts svētku dienas. Nekas traks, bet labi to zināt.

Ja gribi vispirms pamēģināt, nepērkot grāmatu, to var izdarīt arī parastā piezīmju kladē. Katrai lapai uzraksti datumu un ar lineālu sadali to lodziņos. Vai arī ņem mapi ar gredzeniem un atsevišķām lapām, tad pats nosaki, cik gadus rakstīsi.

Bieži dzirdēts padoms: izvēlies grāmatu, kas tev patīk. Tu to ņemsi rokās katru dienu, gadiem ilgi. Grāmatu, pie kuras esi pieķēries, tu ne tik ātri atstāsi novārtā.

Ko rakstīt dažās rindiņās

Mazā vieta nav ierobežojums, bet gan visa doma. Tev nav jāraksta stāsts, tikai jāatstāj pēdas. Nemēģini notvert visu, izvēlies vienu lietu.

Kas tur labi iederas:

• ko tu darīji: darba diena, pastaiga, dzimšanas diena
• kaut kas mazs, ko citādi aizmirstu: tava bērna teikums, joks pie galda
• laikapstākļi, pirmā narcise dārzā, pirmā nakts ar ieslēgtu apkuri
• kā tu juties, dažos vārdos
• ko tu lasīji, gatavoji vai skatījies
• kā tu gulēji vai kā bija ar veselību

Noderīgs ieradums ir augšpusē apkopot dienu dažos atslēgvārdos vai apvilkt vienu vārdu. Tā vēlāk ātri atradīsi, kurā gadā kaut kas notika.

Daži raksta no rīta par iepriekšējo dienu. Tas labi der, ja vakarā esi pārāk noguris, un pēc nakts bieži labāk saproti, kas patiešām bija svarīgs.

Ļauj tai būt arī mazliet tavai. Neliela uzlīmīte, washi tape (dekoratīvās papīra līmlentes) strēmelīte vai zīmējumiņš malā ir pilnīgi atļauts, ja vien lodziņus nākamajiem gadiem atstāj brīvus. Īstai līmēšanai daudzgadu dienasgrāmata ir par plānu.

Apvienot ar parastu dienasgrāmatu vai plānotāju

Daudzgadu dienasgrāmata neaizstāj visu. Garš ceļojums, smaga nedēļa vai domām pilna diena trīs rindiņās neietilpst. Tāpēc daudzi līdzās tur vēl otru grāmatu.

Dažas kombinācijas, kas labi darbojas:

• Daudzgadu dienasgrāmata un žurnāls. Mazajā grāmatā raksti faktus, parastā dienasgrāmatā vai žurnālā – domas un sajūtas. Ja gribi tās sasaistīt, lodziņā ieraksti atsauci, piemēram, „skat. žurnālu”.
• Daudzgadu dienasgrāmata un plānotājs. Tikšanās, iepirkumi un uzdevumi pieder plānotājam. Tā daudzgadu dienasgrāmata paliek par tavu dzīvi, nevis par uzdevumu sarakstu.
• Daudzgadu dienasgrāmata un līmēšanas albums. Biļetes, iepakojumi un fotogrāfijas nonāk atsevišķā grāmatā vai scrapbook. Tad daudzgadu dienasgrāmata paliek plakana un gadiem ilgi ietilpst savos vākos.

Labs noteikums: nekad neraksti vienu un to pašu divās vietās. Piešķir katrai grāmatai savu uzdevumu, tad tas nešķitīs kā dubults darbs.

Ko darīt, ja izlaid dienas

Tu izlaidīsi dienas. Ikvienam, kas raksta daudzgadu dienasgrāmatu, ir tukši lodziņi. Atšķirība starp tiem, kas turpina, un tiem, kas pārtrauc, galvenokārt ir tajā, kā tu izturies pret šiem robiem.

• Atstāj tos tukšus. Tukšs lodziņš nav kļūda. Grāmata vienkārši turpinās, un rīt tevi atkal gaidīs lodziņš.
• Neaizpildi ar varu. Kas atpaliek par nedēļu un grib visu panākt, ātri zaudē drosmi. Labākajā gadījumā ieraksti tās dienas, ko vēl atceries, un sāc atkal ar šodienu.
• Raksti īsi. Pietiek ar vienu rindiņu. Pat „mierīga diena, nekā īpaša” skaitās.
• Izvēlies noteiktus brīžus. Ja katru dienu neizdodas, vari pierakstīt tikai īpašas dienas: dzimšanas dienas, svētkus, pirmo skolas dienu. Arī tad pēc dažiem gadiem tev būs jauki salīdzinājumi.
• Vienkārši sāc no jauna. Pat pēc mēnešiem ilga klusuma vari turpināt jebkurā lapā.

Dažkārt gads ir tik smags, ka vecās lapas kādu laiku negribas redzēt, piemēram, pēc zaudējuma. Tad grāmata drīkst kādu laiku palikt aizvērta. Tā pagaidīs, līdz būsi tam atkal gatavs.

Kāpēc atskatīties ir tik jauki

Pašu skaistāko daudzgadu dienasgrāmatā tu pamani tikai otrajā gadā. Tu atver lapu, un tur tas ir: ko darīji pērn, par ko uztraucies, cik mazs toreiz vēl bija tavs bērns.

Tu redzi lietas, ko parastā dienasgrāmatā nekad nepamanītu. Ka katru pavasari ap to pašu nedēļu saaukstējies. Ka ābele vienā gadā zied agrāk nekā citā. Ka pērnās rūpes tagad vairs nav ne domas vērtas. Dažkārt atrodi sakritības: divus gadus pēc kārtas tajā pašā dienā kartīte no tās pašas draudzenes.

Un tu redzi, kas palika tāpat. Tas ir tikpat vērtīgi kā tas, kas mainījās.

Pēc trim vai pieciem gadiem tev ir neliela grāmata, kas diena pēc dienas apkopo daļu tavas dzīves. Grāmata, ko tu saglabā un ko pēc divdesmit gadiem joprojām gribēsi atvērt.