Slāņi un dziļums tavā lapā

Uzliec fotogrāfiju taisni uz papīra lapas, un tā tur vienkārši guļ. Paliec zem tās gabaliņu cita papīra, pabīdi zem tās pa pusei etiķeti un pacel vienu ziediņu ar līmes spilventiņu, un pēkšņi lapai ir dziļums. Tai gandrīz gribas pieskarties. Tas arī ir viss slāņu noslēpums: nevis vairāk lietu, bet lietas, kas balstās viena uz otras.

Kāpēc slāņi padara lapu bagātāku

Slāņi dod fotogrāfijai enkuru. Fotogrāfija, kas pielīmēta tieši pie fona, it kā peld. Ar papīra maliņu apakšā, otru lapu, kas mazliet izvirzās, vai strēmeli, kas iet tai apakšā, tā iegūst vietu, kur tā iederas.

Tie arī vada skatienu. Tur, kur satiekas visvairāk slāņu, tu paskaties vispirms. Tāpēc veido tos ap to, ko gribi parādīt, parasti ap galveno fotogrāfiju vai virsrakstu.

Un slāņi kaut ko izstāsta. Gabaliņš maršruta kartes, čeks, kas pa pusei izlien no fotogrāfijas apakšas, maliņa no vecmāmiņas galdauta mežģīnēm: katrs slānis pievieno stāstam vēl kādu daļu. Plakana lapa var būt brīnišķīga, bet slāņota lapa šķiet kā saglabāts mirklis.

Veido no lielā uz mazo

Vienkāršākais veids, kā saglabāt slāņus mierīgus, ir noteikta secība. Daudzi pieredzējuši skrapbukotāji strādā šādi:

1. Fons: vesela kartona lapa (stingrs, vienkrāsains papīrs) vai dizaina papīrs.
2. Panelis: mazāks cita papīra gabals, nedaudz šķībi vai taisni, kas iezīmē lapas vidusdaļu.
3. Pamatnes: viens vai divi papīra slāņi tieši zem fotogrāfijas, katrs dažus milimetrus lielāks.
4. Fotogrāfija.
5. Sīkumi: etiķetes, uzlīmes, lentes gabaliņš, kāds vārds.

Tātad strādā no lielām plaknēm uz sīkām detaļām. Ja sāc otrādi, ar jaukajiem sīkumiem vispirms, bieži beigās sanāk lapa, kurā viss kliedz vienlīdz skaļi.

Vispirms visu saliec brīvi, bez līmes. Pabīdi, pagriez, noņem. Nofotografē to ar telefonu un apskaties: mazajā ekrānā uzreiz redzi, vai lapa ir šķība vai kaut kur pārāk pilna. Tikai tad, kad viss der, sāc līmēt.

Cik slāņu ir gana?

Noteikta skaitļa nav, bet palīdz daži vienkārši noteikumi:

• Zem fotogrāfijas parasti pietiek ar diviem vai trim slāņiem. Ja vairāk, sanāk kaudzīte, nevis rāmis.
• Izvēlies vienu vietu, kur slāņi satiekas. Otra, mazāka grupa lapas pretējā pusē drīkst būt kā pretsvars.
• Jo vairāk fotogrāfiju, jo mazāk slāņu un rotājumu katrai fotogrāfijai.
• Atstāj tukšu vietu. Tieši šis miers ļauj slāņus pamanīt.

Ja šaubies, vai lapa ir gatava, apstājies vienu soli agrāk, nekā biji plānojis. Pievienot slāni vienmēr var arī vēlāk. Noņemt tādu, kas jau pielīmēts, ir grūti.

Putu lente un citi veidi, kā pacelt

Putu lente ir divpusēja līmlente ar putu kārtiņu vidū. Tā ir pieejama rullī un kā atsevišķi kvadrātiņi vai aplīši, ko bieži sauc par foam squares, pop dots vai 3D līmēm. Tas, ko ar to pacel, met nelielu ēnu uz slāni zem tā. Tieši tas rada efektu.

Daži veidi, kā to izmantot:

• Pacel galveno fotogrāfiju ar dažiem kvadrātiņiem. Liec tos ne tikai stūros, bet vienu vai divus arī vidū, citādi fotogrāfija ieliecas.
• Izcirstam ziedam no vairākiem slāņiem uzlīmē putu gabaliņu tikai zem augšējām ziedlapiņām. Tad tās atdalās no apakšējā slāņa, un tu iegūsti īstu ziedu, nevis plakanu bildīti.
• Uzliec izgrieztu virsrakstu uz putu lentes virs tumšākas pamatnes. Ēna padara burtus labāk salasāmus uz raiba fona.
• Plānām, smalkām formām vari zem platākajām daļām palikt šauras putu strēmelītes. Tas ir mazliet knibināms darbs, bet ēna ir tā vērta.

Mainī augstumus. Lapa, kurā viss uz putām pacelts vienādi augstu, ir tikpat plakana kā lapa bez putām. Apvieno plakanas uzlīmes fonā ar biezākām uzlīmēm vai chipboard (stingru kartonu ar apdruku) priekšā, un tavs virsraksts pats no sevis iegūs dziļumu.

Ir arī veidi, kā radīt dziļumu bez putām:

• Pielīmē papīru tikai vidū. Malas paliek brīvas un nedaudz saritinās. Tā rodas gaisīgs, maigs slānis.
• Izcirstu ziedu un tauriņu lapiņas uzmanīgi saliec uz augšu pār pirkstu vai pildspalvu.
• Ieliec pauspapīru (caurspīdīgu papīru) zem kāda slāņa vai virs tā. Apakšējais slānis vēl ir neskaidri redzams, un tas rada maigu, dziļu iespaidu.
• Pabīdi fotogrāfiju pāri dažiem ziedu kātiem. Tad šķiet, ka ziedi aug aiz tās.

Kā saglabāt slāņus kārtīgus

Slāņi kļūst juceklīgi, ja tiem nav kopsakarības. Palīdz šis:

• Strādā ar ierobežotu paleti, divām vai trim krāsām, kas saskan ar fotogrāfiju. Izvēlies krāsas no pašas fotogrāfijas.
• Viena veida elementiem izmanto vienu un to pašu papīru. Visas sirsniņas vienā sarkanajā, visas lapiņas vienā zaļajā. Tas rada mieru.
• Grupē. Trīs lietas, kas pārklājas fotogrāfijas stūrī, uztver kā vienu veselu. Tās pašas trīs lietas, izkaisītas pa lapu, izskatās pēc atsevišķa jucekļa.
• Ļauj rotājumiem nedaudz pārklāt fotogrāfijas stūri, tad tie iederas kopā ar to.
• Rūpējies, lai viss būtu mazāks par fotogrāfiju. Rotājumiem jāpalīdz, nevis jāsacenšas.
• Ja krāsu un kontrasta jau ir daudz, papildu lietas gandrīz nav vajadzīgas.

Parūpējies arī par pamatā esošu kārtību. Neredzams režģis, kur paneļu un fotogrāfiju malas sakrīt vienās līnijās, saglabā salasāmu pat pilnu lapu. Pēc tam viens elements drīkst būt šķībi, piemēram, etiķete vai lentes strēmele. Tieši tāpēc, ka viss pārējais ir taisni, tas izceļas.

Tekstūra ar papīru, audumu un reljefu

Dziļums nav tikai augstumā. Arī virsmu atšķirības padara lapu bagātāku. Gluds blakus raupjam, spīdīgs blakus matētam, papīrs blakus audumam.

• Mainī papīra veidus: gludu kartonu, kraftpapīru, perlamutra papīru, pauspapīru.
• Plēs malas. Piespied metāla lineālu pie papīra un ar otru roku velc papīru gar to uz augšu. Ja gribi brīvāku formu, vispirms novelc līniju ar slapju otu; tur papīrs plīst vieglāk.
• Padari malas raupjas ar šķērēm vai smilšpapīru un pārberzē tām nedaudz tintes. Vispirms izmēģini uz atgriezuma.
• Izmanto audumu: lentes strēmelīti, džutu, mežģīnes, kokvilnas gabaliņu, pogu.
• Embosēšana rada reljefu pašā papīrā. Ar embosēšanas mapi (veidni ar rakstu) tu iespied struktūru kartona lapā, un tā gandrīz nekļūst biezāka.
• Šuvju līnija ar šujmašīnu ap paneli notur slāni un arī pievieno tekstūru.
• Baltas krāsas šļakatas vai mazliet tintes pāri vairākiem slāņiem savieno tos kopā.

Pamēģini arī izgriezt formu no dizaina papīra un uzlikt to atpakaļ kā atsevišķu slāni. Ziedu izgriešana no apdrukas (to sauc par fussy cutting) ir lēts veids, kā izmantot atgriezumus, un uzreiz dod papildu slāni.

Dziļums, albumam nekļūstot par biezu

Katrs slānis aizņem vietu albumā. Dažas lapas ar bieziem rotājumiem, un albums drīz vien sāk plaši atvērties vai vāki savelkas šķībi. Lūk, kā to noturēt rokās:

• Biezākos slāņus turi tālāk no albuma muguriņas. Tur spiež vispirms.
• Putu lenti izmanto galvenokārt vienai vai divām lietām lapā, nevis visam.
• Izvēlies plānus dziļuma veidus: papīru, kas pielīmēts tikai vidū, pauspapīru, embosēšanu, plēstas malas. Tie dod lielu efektu gandrīz bez biezuma.
• Novieto biezu lapu blakus mierīgai, plakanākai lapai. Tas ir patīkami acīm un arī albumam.
• Mainī lapas ar lielu reljefu ar lapām bez tā vai izvieto biezās vietas nobīdīti, lai aizvērtā albumā tās nenonāktu viena virs otras.
• Albums ar vaļēju muguriņu, piemēram, albums ar skrūvēm vai gredzenu mape, dod vairāk vietas nekā cieši iesieta grāmata.

Biezu albumu ar daudz reljefa labāk glabā guļus, nevis stāvus, savā kastē vai plauktā, un neliec tam virsū neko smagu. Tad tavi paceltie slāņi arī paliks pacelti.

Sāc ar vienu fotogrāfiju

Ja gribi to izmēģināt, ņem lapu ar vienu fotogrāfiju. Paliec zem tās paneli un pamatni, pacel fotogrāfiju dažās vietās un vienā stūrī izveido mazu trīs lietu grupiņu. Paskaties, ko tas dod. Pirms pamanīsi, tu uz papīra atgriezumiem sāksi skatīties citādi: nevis kā uz atkritumiem, bet kā uz savu nākamo slāni.