Kā droši atdalīt pielīmētas fotogrāfijas no veca albuma

Tu šķirsti sava vectēva albumu un gribi izņemt to vienu fotogrāfiju, kurā viņš ir puika, lai to ieliktu rāmītī vai uztaisītu kopiju. Tu uzmanīgi pavelc aiz stūrīša un uzreiz jūti pretestību. Apstājies. Ar dažiem vienkāršiem palīglīdzekļiem un, galvenais, ar pacietību daudzas fotogrāfijas var atdalīt pavisam veselas, taču vilkšana nekad nav pareizā pieeja.

Vispirms nofotografē lapu

Pirms kaut ko atdali, ieskenē vai nofotografē visu lapu. Tad vēlāk precīzi zināsi, kā viss bija izkārtots, kuras fotogrāfijas bija kopā un kas pie tām bija uzrakstīts. Un ja kaut kas negaidīti noiet greizi, tev vismaz būs labs attēls ar fotogrāfiju tādu, kāda tā bija.

Pieraksti arī, kas lapā ir uzrakstīts ap fotogrāfiju. Vārds vai gadskaitlis ar baltu zīmuli uz melna kartona pieder pie tās fotogrāfijas, un šī informācija pazūd, tiklīdz fotogrāfija atsevišķi guļ uz galda.

Vai to vispār vajag atdalīt?

Godīga atbilde: bieži vien ne. Albums ir vairāk nekā fotogrāfiju kolekcija. Arī secība, paraksti un veidotāja izvēle stāsta savu stāstu. Tāpēc muzeji un arhīvi vecus albumus un scrapbookus parasti atstāj veselus un strādā ar kopijām.

Ja gribi fotogrāfiju palielināt, ar to padalīties vai izmantot jaunā scrapbookā, gandrīz vienmēr pietiek ar labu skenējumu. To vari izdrukāt un izmantot tik bieži, cik vēlies, kamēr oriģināls droši paliek savā vietā.

Tomēr ir arī labi iemesli fotogrāfijas atdalīt:

• Albums jūk ārā, un lapas kļūst arvien trauslākas.
• Fotogrāfijas ir pašlīmējošā albumā un sāk mainīt krāsu.
• Aizmugurē varētu būt kaut kas uzrakstīts, ko gribi izlasīt.
• Fotogrāfija ir greiza vai pa pusei atlīmējusies, un ar katru šķirstīšanu tā bojājas vairāk.

Ja šaubies, atstāj to, kā ir. To, ko neatdalīsi šodien, vienmēr varēsi izdarīt vēlāk.

Zobu diegs, lāpstiņa un pacietība

Fotogrāfijām, kas ar līmi, līmlenti vai veciem līmējamiem stūrīšiem piestiprinātas pie papīra vai kartona, tev vajag pavisam maz:

• Nevaskotu, plakanu zobu diegu.
• Plānu, gludu lāpstiņu. Ideāla ir mikrolāpstiņa, kādu izmanto restauratori; der arī plakans locīšanas kauliņš vai plāns paletes nazis. Nekādā gadījumā ne ass nazis.
• Tīras, sausas rokas. Attēlam pieskaries pēc iespējas mazāk, jo pirkstu tauki un mitrums atstāj pēdas.

Sāc ar stūri, kur fotogrāfija jau mazliet atlīmējusies. Pabīdi zobu diegu aiz tās, turi to no abām pusēm nostieptu un ar maigu zāģējošu kustību virzi to tālāk zem fotogrāfijas. Strādā pa mazam gabaliņam un necel fotogrāfiju uz augšu; ļauj zobu diegam darīt savu darbu.

Ja tas neizdodas, pabīdi lāpstiņu pavisam plakaniski zem malas un virzies uz priekšu milimetru pa milimetram. Ja jūti, ka fotogrāfija liecas vai ka līdzi nāk aizmugures papīrs, turpini citā vietā vai apstājies.

Nesteidzies. Fotogrāfija, kas pēc desmit minūtēm joprojām ir pielipusi, rīt arī vēl būs turpat. Mierīgs darbs novērš lielāko daļu bojājumu.

Fotogrāfijas zem plastmasas

Visgrūtākie ir septiņdesmito un astoņdesmito gadu pašlīmējošie albumi, sauktie arī par magnētiskajiem albumiem. Tajos fotogrāfijas guļ uz kartona ar līmes svītrām, un pāri tām ir plastmasas loksne. Pēc daudziem gadiem šī līme bieži kļuvusi dzeltena un cieta vai, gluži otrādi, lipīga, un arī plastmasa var būt pielipusi pie fotogrāfijas.

Lūk, kā rīkoties:

1. Lēnām atvelc plastmasas loksni no muguriņas uz ārmalas pusi. Ja tas iet grūti vai loksne pielipusi pie fotogrāfijas, pie šīs fotogrāfijas apstājies.
2. Mēģini izvilkt zobu diegu zem fotogrāfijas no viena stūra līdz pretējai pusei.
3. Ja līme nepadodas, vari kartonu no aizmugures pavisam īsi un uzmanīgi pasildīt ar fēnu zemākajā režīmā. Silta līme dažreiz atlaižas vieglāk. Turi fēnu attālāk, nesildi fotogrāfijas priekšpusi un, ja šaubies, labāk izlaid šo soli.
4. Nelieto šķīdinātājus uz pašas fotogrāfijas. Ir hobija līdzekļi līmes šķīdināšanai, taču tie paredzēti papīram un var sabojāt fotogrāfijas attēla slāni. Nekad nepārbaudi tos uz fotogrāfijas, kas tev ir dārga.

Ja fotogrāfija ir pielipusi pavisam cieši, gudrāk ir to atstāt. Ieskenē lapu bez plastmasas, ja tā ir atdalījusies, vai ar plastmasu, ja citādi nevar. Pēc tam izņem lapu no albuma un glabā to plakaniski un atsevišķi. Labāk labs skenējums ar pielipušu fotogrāfiju nekā saplēsta fotogrāfija.

Veci avīžu izgriezumi

Izgriezumi ir trauslāki par fotogrāfijām. Avīžpapīrs satur daudz lignīna, vielas no koksnes, un tāpēc kļūst skābs, dzeltens un trausls. Dažreiz tas salūzt jau tad, kad to paceļ. Turklāt tas var iekrāsot to, kas atrodas blakus, tāpēc uz fotogrāfijām, kas gadiem ilgi bijušas tam piespiestas, var redzēt brūnus plankumus.

Tāpēc izgriezumiem tas attiecas vēl jo vairāk: labāk atstāj tos savā vietā un uztaisi skenējumu vai kopiju. Ja gribi saglabāt saturu, kopija uz bezskābes papīra bieži ir izturīgāka par oriģinālu.

Ja izgriezums tomēr jāatdala, piemēram, tāpēc, ka tas iekrāso kādu fotogrāfiju, strādā ar lāpstiņu un nekad ar zobu diegu, jo tas izgriež plānu papīru cauri. Atbalsti izgriezumu ar papīra lapu, kamēr to atdali, un uzreiz noliec to plakaniski mapē. Turpmāk neglabā izgriezumus tieši pie fotogrāfijām.

Kad apstāties?

Apstājies uzreiz, ja pamani kaut ko no šī:

• Fotogrāfijas aizmugures papīrs paliek pielipis pie lapas.
• Fotogrāfija sāk saritināties vai lūzt.
• Atdalās attēla slāņa zvīņas.
• Pati lapa plīst vai drūp.
• Tu sāc nervozēt vai steigties.

Pēdējais nav joks. Lielākā daļa bojājumu rodas pašās beigās, kad esi gandrīz galā un tomēr mazliet pavelc.

Ja runa ir par patiešām neaizstājamu fotogrāfiju, albumu ar lielu vēsturisku vērtību vai fotogrāfijām, kuras sabojājis ūdens, lūdz padomu papīra un fotogrāfiju restauratoram. Viņam ir rīki un zināšanas, kam mājās nav līdzvērtīgu, un viņš var arī novērtēt, vai atdalīšana vispār ir prātīga.

Ja fotogrāfija tomēr saplīst

Tas gadās arī visuzmanīgākajam skreperim. Nekrīti panikā un neķeries pie līmēšanas.

• Nelieto līmlenti, arī ne tā saukto neredzamo līmlenti. Tā maina krāsu, atstāj līmi un, to noņemot, var noraut līdzi attēla slāni.
• Nelaminē fotogrāfiju.
• Saliec visus gabaliņus kopā ar attēla pusi uz augšu bezskābes papīra aploksnē vai polipropilēna, polietilēna vai poliestera kabatiņā.
• Ieskenē gabaliņus pēc iespējas ātrāk, novietotus blakus un pēc iespējas precīzāk saliktus kopā. Ar foto apstrādi plīsumu pēc tam bieži var padarīt gandrīz neredzamu.

Salaboto skenējumu izdrukā savam albumam vai rāmītim. Saplēsto oriģinālu glabā plakaniski un atsevišķi. Ja vēlēsies, restaurators to vēlāk varēs profesionāli salabot.

Pēc tam

Atdalītās fotogrāfijas glabā plakaniski bezskābes aploksnēs vai polipropilēna, polietilēna vai poliestera kabatiņās un pieraksti klāt, no kura albuma un kuras lapas tās ir. Ja gribi tās atkal ielikt albumā, līmes vietā izmanto foto stūrīšus. Tad nevienam tās vairs nekad nebūs jāatdala ar zobu diegu.