Kā turpināt rakstīt žurnālu arī pēc pirmajām nedēļām

Jauna piezīmju grāmata šķiet kā solījums. Pirmajā nedēļā tu raksti katru vakaru, ar skaistām pildspalvām un uzlīmīti stūrī. Tad pienāk saspringta nedēļa, vakars, kad esi pārāk noguris, un pēkšņi ir divpadsmit tukšu lappušu. Pazīstami? Tu neesi vienīgais. Labā ziņa: neatlaidība ir mazāk saistīta ar disciplīnu, nekā tu domā, un vairāk ar to, kā tu visu iekārto.

Kāpēc tik daudzi pārstāj pēc pāris nedēļām

Ja kādu laiku pavēro tos, kas raksta žurnālus, atkal un atkal dzirdi tos pašus iemeslus. Gandrīz neviens no tiem nav saistīts ar slinkumu.

• Latiņa ir par augstu. Tu redzi citu skaistos atvērumus un gribi tādus pašus. Bet šāda lappuse prasa stundu, un šīs stundas tev nav katru dienu.
• Jau sagatavošana ir darbs. Ja vispirms jāuzzīmē vesels mēnesis, pirms tur kaut kas ierakstīts, tu esi noguris, vēl pirms sāc rakstīt.
• Tukša lappuse šķiet kā neveiksme. Pēc dažām izlaistām dienām tu vairs neuzdrošinies atvērt grāmatu, jo redzi robus.
• Ne katru dienu ir ko stāstīt. Ne katra otrdiena ir īpaša, un tad visas lappuses aizpildīšana šķiet uzspiesta.
• Grāmata ir prom no acīm. Somā vai atvilktnē tu par to vienkārši aizmirsti.
• Tu īsti nezini, kāpēc to dari. Bez iemesla ir viegli pārstāt, tiklīdz kaut kas neiet tā, kā gribētos.

Ieskaties vecajās, līdz pusei aprakstītajās grāmatās. Ko tev patika rakstīt, kad tu pārstāji, kas šķita kā pienākums? Tas nav pierādījums, ka tu to nespēj. Tā ir informācija par to, kas der tieši tev.

Mazi ieradumi: trīs rindiņas vai viena fotogrāfija

Lielākais solis ir padarīt to mazāko. Vienojies ar sevi par kaut ko tik mazu, ka tas izdodas arī sliktā dienā.

Daži piemēri:

• trīs rindiņas: ko tu darīji, ko juti, viena lieta, ko atcerēties
• viens teikums, piemēram, ko pateica tavs bērns vai ko tu ēdi
• ielīmēt vienu fotogrāfiju vai kartīti, klāt pierakstot datumu
• saraksts ar trim lietām, par kurām priecājies
• tikai atslēgvārds vai zīmējumiņš, ja citādi tiešām nevar

Saisti to ar kaut ko, ko tāpat dari katru dienu. Pēc rīta kafijas, pirms gulētiešanas, vilcienā. Noliec žurnālu vietā, kur to redzi: uz naktsgaldiņa vai atvērtu uz rakstāmgalda, nevis skapī.

Izvēlies arī formātu, kas atbilst tam, cik daudz tu raksti. Lappuse dienā var nomākt, ja raksti maz, jo viss tas baltums tevī lūkojas. Nedēļas pārskats vai grāmata bez iepriekš drukātiem datumiem dod vairāk gaisa. Ja datumu raksti pats, tukša lappuse nekad nepaliek, ja kādu dienu izlaid.

Padoms no kāda, kas to dara jau gadiem: sagatavo dažas lappuses jau iepriekš, piemēram, divām nedēļām. Tad nav katru dienu vispirms jāzīmē, pirms vari sākt. Bet nesagatavo visu grāmatu uzreiz. Tavs stils mainās, un tad tu esi piesaistīts lappusēm, kuras vairs negribi.

Ko darīt ar tukšām dienām vai izlaistām nedēļām

Atstāj tās tukšas. Tas tiešām ir svarīgākais padoms. Panākt nokavēto šķiet atbildīgi, bet tas, kurš mēģina atstrādāt desmit dienu nokavējumu, pavada vakaru, rakstot par lietām, kas jau izplūdušas. Pēc tam grāmata šķiet smagāka nekā jebkad.

Tā vietā dari šādi:

• Vienkārši sāc ar šodienu. Pieraksti datumu un turpini.
• Ja tomēr gribi robu atzīmēt, uzraksti vienu teikumu: “Saspringtas nedēļas, daudz strādāju, maz gulēju.” Arī tā ir atmiņa.
• Ja tajā laikā noticis kaut kas svarīgs, pieraksti tikai to.
• Ielīmē tukšajā vietā kartīti vai čeku no tā laika, bez teksta.

Tukšas dienas ir daļa no īstas dzīves. Kas vēlāk šķirsta, neredz robus. Tas redz to, kas tur ir.

Vai jāraksta katru dienu?

Nē. Rakstīšana katru dienu dažiem der labi, jo tā kļūst par pastāvīgu rituālu. Citiem tieši šis noteikums ir tas, kura dēļ viņi padodas.

Tu vari izvēlēties arī:

• dažas reizes nedēļā, noteiktos vakaros
• vienu brīdi nedēļas nogalē, kad atskaties uz nedēļu
• rakstīt tikai tad, kad ir kaut kas, ko gribi saglabāt

Svarīgi ir nepārstāt. Kāds, kurš raksta trīs reizes nedēļā un to turpina gadu, iegūst daudz pilnāku grāmatu nekā tas, kurš mēnesi rakstīja katru dienu un tad pārstāja. Žurnāls, kurā dažreiz kaut kā nav, joprojām ir žurnāls, kas turpinās.

Ja gribi saglabāt pārskatu, nedēļas beigās vari mazliet atskatīties: kas izdevās, kas palika nepadarīts, ko ņemsi līdzi uz nākamo nedēļu? Pietiek ar piecām minūtēm.

Rotāšana kā atlīdzība, nevis pienākums

Uzlīmes, washi tape (dekoratīvā papīra lente), zīmogi un krāsiņas padara žurnālu patīkamu atvēršanai. Bet, tiklīdz rotāšana kļūst par nosacījumu, lai drīkstētu rakstīt, tā kļūst par šķērsli.

Daži veidi, kā saglabāt vieglumu:

• Vispirms raksti, rotā vēlāk. Teksts ir žurnāls, viss pārējais ir papildus.
• Saspringtā dienā pietiek ar vienu uzlīmi, lai lappuse šķistu pabeigta.
• Labāk kaut ko ielīmē, nevis zīmē. Uzlīmju lapa, lentes strēmelīte vai izgriezts attēliņš prasa dažas sekundes.
• Turi pa rokai nelielu maisiņu ar lenti, uzlīmēm un līmes zīmuli, lai nav vispirms jāizvelk visi krājumi.
• Plašāku līmēšanu atstāj mierīgam brīdim, piemēram, reizi nedēļā vai svētdienas pēcpusdienā.

Ja gribi, izvēlies vienu krāsu mēnesim savām pildspalvām un lentei. Tad grāmata tomēr izskatās vienota, un tev nav katru dienu par to jādomā.

Un nesalīdzini sevi ar to, ko redzi internetā. Tur ir skaistākās lappuses, nevis parastās otrdienas. Tavam žurnālam nav jābūt mākslas darbam. Tas ir tavs, tev pašam.

Sākt no jauna bez vainas sajūtas

Varbūt tavs žurnāls jau mēnešiem stāv nekustīgs. Tad ir liels kārdinājums nopirkt jaunu grāmatu un sākt ar tīru lapu. Tā drīkst, bet nav obligāti.

Tu vari arī vienkārši turpināt grāmatā, kas tev ir. Atver nākamo tukšo lappusi, pieraksti datumu un sāc. Ja gribi par to ko teikt, uzraksti vienu teikumu par to, kāpēc biji prom. Pēc tam turpini tā, it kā nekas nebūtu noticis. Jo nekas arī nav noticis.

Dažas lietas, kas palīdz atsākt:

• Vēlreiz padomā, kāpēc raksti. Lai saglabātu atmiņas, lai iztīrītu galvu, lai vēlāk kaut ko dotu saviem bērniem? Šis iemesls palīdzēs atgriezties, kad atkal būs grūtāk.
• Padari apņemšanos mazāku nekā iepriekšējo reizi. Ja katru dienu neizdevās, mēģini trīs reizes nedēļā.
• Izmēģini citu formu. Varbūt labāk der nedēļas plānotājs, maza grāmatiņa somā vai tieši otrādi – lielāka grāmata ar vietu līmējumiem.
• Vienojies par īsu izmēģinājuma laiku, piemēram, divām nedēļām vai mēnesi. Pēc tam paskaties, vai tas der, un pielāgo.

Neatlaidība nenozīmē, ka tu nekad nepārstāj. Tā nozīmē, ka tu atkal un atkal atgriezies. Katru reizi, kad atkal atver grāmatu, tu jau esi bijis neatlaidīgs.