Karstā un aukstā embosēšana: kā lapā iegūt reljefu

Embosēšana nozīmē, ka tu papīrā vai uz tā veido reljefu. Ir divi veidi, un tie līdzinās viens otram tikai rezultātā: karstajā embosēšanā tu izkausē plānu pulvera kārtiņu, līdz rodas paaugstināta līnija, bet aukstajā embosēšanā tu iespied pašu papīru formā. Abi veidi piešķir lapai kaut ko tādu, ko gribas aizskart, un biezi rotājumi nav vajadzīgi.

Atšķirība īsumā

Karsto embosēšanu sauc arī par heat embossing. Tu apzīmogo ar lipīgu tinti, uzber virsū embosēšanas pulveri un karsē to, līdz tas izkūst. Rezultāts ir spīdīga vai matēta līnija pulvera krāsā, kas mazliet paceļas virs papīra. Tas labi der virsrakstiem, īsiem tekstiem, rāmīšiem un nelieliem motīviem.

Auksto embosēšanu sauc arī par sauso embosēšanu. Te nav vajadzīga ne tinte, ne karstums: tu iespied papīrā rakstu ar embosēšanas mapi mašīnā vai ar trafaretu un embosēšanas pildspalvu, kurai galā ir lodīte. Papīram rodas izliekta un ieliekta puse. Tas īpaši skaisti izskatās fonos un kā smalka vienkrāsaina faktūra.

Abus veidus var arī apvienot. Ja visu lapu pilnībā noklāj ar izkausētu zelta pulveri un tad, kamēr tā vēl ir viegli silta, izgriež cauri embosēšanas mapei, iegūst zelta laukumu ar rakstu.

Kas vajadzīgs karstajai embosēšanai

• Embosēšanas tinte: parasti bezkrāsaina, nedaudz lipīga tinte (bieži saukta par watermark ink). Der arī pigmenta tinte, kas ilgi paliek mitra. Ātri žūstoša dye tinte izžūst pārāk ātri, un pulveris pie tās nepielīp.
• Embosēšanas pulveris pēc tavas izvēles krāsā. Baltā, zelta un caurspīdīgā krāsa ir labs sākums.
• Karstā gaisa pistole jeb heat tool. Fēns to neaizstāj: tas nesakarst pietiekami, un spēcīgā gaisa plūsma nopūš pulveri no papīra.
• Zīmogs, papīra lapa vai trauciņš liekā pulvera savākšanai un neliela, mīksta otiņa.
• Ja vēlies, embosēšanas marķieris: flomāsters ar to pašu lipīgo tinti, lai rakstītu vai zīmētu ar roku un pēc tam to embosētu.

Karstā embosēšana soli pa solim

1. Vispirms paberzē papīru ar antistatisko maisiņu. Par to vairāk lasi zemāk.
2. Apzīmogo ar embosēšanas tinti. Spied stingri un vienmērīgi, tad pacel zīmogu taisni uz augšu. Nospiedums dažreiz ir gandrīz neredzams, un tā tam jābūt.
3. Uzreiz uzber pulveri pāri visam nospiedumam, kamēr tinte vēl ir mitra. Bērt var dāsni.
4. Nokrati lieko pulveri uz salocītas papīra lapas un ieber to atpakaļ burciņā.
5. Rūpīgi paskaties, vai kaut kur nav palikuši graudiņi, kur tiem nevajag būt. Noslauki tos ar otiņu.
6. Ļauj karstā gaisa pistolei mazliet uzsilt, bet ne virs papīra. Pēc tam mierīgi virzi to pāri nospiedumam dažu centimetru attālumā. Tu redzēsi, kā pulveris no blāva kļūst spīdīgs. Tajā brīdī pārej pie nākamā gabaliņa.
7. Pirms aizskar, ļauj visam mazliet atdzist.

Karstā gaisa pistoles uzgalis ļoti sakarst. Neaizskar to, pēc lietošanas noliec vietā, kur nekas nevar izkust, un netuvini to pašam papīram.

Kā izvairīties no liekiem pulvera graudiņiem

Graudiņi, kas pielīp tur, kur neesi zīmogojis, gandrīz vienmēr rodas statiskās elektrības vai pirkstu tauku dēļ. Antistatisko maisiņu, auduma maisiņu ar smalku pulveri iekšā, tu pārvelc pāri papīram tieši pirms zīmogošanas. Tad embosēšanas pulveris pielīp tikai pie tintes.

Turklāt strādā ar sausām, tīrām rokām un turi papīru aiz malām. Pēc pulvera uzbēršanas stingri nokrati to un pirms karsēšanas pārbaudi nospiedumu. Graudiņu noslaucīt vēl var tagad, pēc izkausēšanas tas būs pielipis.

Kā novērst papīra izliekšanos

Papīrs izliecas vai sāk viļņoties, ja to karsē pārāk ilgi vai pārāk stipri. Palīdz dažas lietas:

• Izmanto stingru papīru. Jo plānāks tas ir, jo ātrāk tas izliecas.
• Vispirms īsi pasildi papīru no apakšas, no aizmugures, un pabeidz no augšas. Tā pulveris izkūst ātrāk, un papīrs karstumu saņem īsāku laiku.
• Nepārtraukti kustini pistoli un apstājies, tiklīdz pulveris sāk spīdēt. Ilgāka karsēšana rezultātu neuzlabo. Pulveris var pat kļūt plakans un blāvs, un papīrs var mainīt krāsu vai apdegt.
• Pēc tam noliec lapu zem dažām grāmatām, līdz tā pilnībā atdziest.

Pauspapīrs (vellum), caurspīdīgais papīrs, ir īpaši jutīgs. Balts vai zelta teksts uz pauspapīra izskatās brīnišķīgi, bet karsē to ļoti īsi un turi pistoli mazliet tālāk.

Embosēšanas pulvera veidi

Embosēšanas pulveris ir ar dažāda lieluma graudiņiem. Nosaukumi katram zīmolam atšķiras, bet aptuveni tas izskatās šādi.

• Smalks (arī detail, super fine vai ultra fine): mazi graudiņi, kas ļoti precīzi pielīp pie tievām līnijām. Izvēlies to maziem zīmogiem, smalkiem burtiem un motīviem ar daudz detaļām.
• Parasts (regular): parastais graudiņš, der lielākajai daļai zīmogu un virsrakstu.
• Īpaši biezs (arī ultra thick vai embossing enamel): lieli graudiņi, kas veido biezu, izliektu kārtu. To izmanto lielākiem laukumiem vai tad, ja kausē vairākas kārtas citu virs citas, lai iegūtu stiklam līdzīgu efektu. Uz smalkiem zīmogiem līnijas tad saplūst kopā.

Rupjš pulveris uz maza, detalizēta motīva dod graudainu, neasu rezultātu. Smalks pulveris uz liela laukuma dod maz augstuma. Tāpēc ļauj zīmoga izmēram palīdzēt izvēlēties.

Bez graudiņa lieluma atšķiras arī apdare: spīdīga, matēta, metāliska, ar spīdumiem vai sajaukta vairākās krāsās. Caurspīdīgs pulveris ir ērts, jo ļauj redzēt zem tā esošās tintes krāsu. Tas darbojas arī kā rezerve (resist): embosē motīvu ar caurspīdīgu pulveri uz balta papīra un pēc tam pārklāj to ar tinti. Embosētā daļa tinti atgrūž un paliek balta.

Sausā embosēšana ar mapēm

Embosēšanas mape ir plastmasas mape ar rakstu iekšpusē, kas no vienas puses ir paaugstināts, bet no otras padziļināts. Tu ieliec papīru starp abām pusēm un izgriez visu cauri izciršanas un embosēšanas mašīnai. Plākšņu secība, kas tam vajadzīga, ir norādīta instrukcijā vai uz pašas mašīnas. Ja iet smagi vai iestrēgst, neko nespied ar varu un pārbaudi kārtu secību. Par pašu mašīnu vairāk lasi mūsu rakstā par darbu ar izciršanas mašīnu.

Ir parastās mapes un 3D mapes. 3D mapei ir dziļāks raksts un lielāks reljefs, un tai bieži vajadzīgs cits plākšņu salikums.

Ja gribi asāku nospiedumu, ļoti viegli apsmidzini ar ūdeni mapes iekšpusi, nevis papīru. Tad papīrs kļūst mazliet elastīgāks un labāk pieņem rakstu. Ja smidzini uz paša papīra, tas vairāk sarullējas un ilgāk žūst.

Embosētu laukumu pēc tam var vēl apstrādāt. Viegli pārvelc izliektajām daļām ar tintes spilventiņu vai blending tool, ieberzē nedaudz vaska vai metāliskas pastas vai uzmanīgi noslīpē virsotnes ar smalku smilšpapīru. Tad raksts labāk izceļas arī fotogrāfijās, jo fotogrāfijā maigs reljefs bieži pazūd.

Sausā embosēšana ar trafaretu un embosēšanas pildspalvu

Var iztikt arī bez mašīnas. Uzliec uz papīra metāla vai stingras plastmasas trafaretu, nostiprini abus ar gabaliņu maskēšanas lentes, lai nekas nepārvietotos, un noliec uz mīkstas pamatnes, piemēram, putuplasta paklājiņa vai peles paliktņa. Ar embosēšanas pildspalvu ar lodīti mierīgi velc gar izgriezuma malām. Visvieglāk to darīt uz gaismas galda vai pret logu, lai trafareta līnijas būtu redzamas caur papīru.

Tu spied no papīra aizmugures, tāpēc izliektā puse būs priekšpusē. Sāc ar lielāku lodīti un tikai stūriem pārej uz mazāku. Tā papīrs plīst retāk.

Ar embosēšanas pildspalvu var strādāt arī brīvāk: padarīt papīra ziedlapiņas apaļas, ar maziem aplīšiem vedot pa aizmuguri, vai novilkt līniju gar kartītes malu.

Kurš papīrs der vislabāk

Karstajai embosēšanai der gandrīz jebkurš papīrs, ja vien tas iztur karstumu. Vislabāk strādāt ar cardstock (stingru, vienmērīgi krāsotu kartonu). Der arī dizaina papīrs, birkas, journaling kartītes un pauspapīrs, bet plāns vai pārklāts papīrs ātrāk sāk viļņoties. Uz tumša papīra visskaistāk izskatās balts, zelts un sudrabs.

Sausajai embosēšanai svarīgāks ir biezums. Pārāk plāns papīrs asos stūros plīst vai pārplīst cauri. Pārāk biezs papīrs dod stūrainu, plakanu reljefu. Kaut kas aptuveni starp 220 un 250 g/m² ir labs vidusceļš lielākajai daļai mapju un trafaretu. Vienkrāsains cardstock rakstu parāda labāk nekā raibi apdrukāts papīrs, kur reljefs pazūd motīvā.

Ja šaubies, vispirms izmēģini uz tā paša papīra atgriezuma. Tas aizņem minūti un pasargā no neizdevuša virsraksta uz tavas skaistākās fotogrāfijas.