Skrapbukings sērās un zaudējumā

Ilgas pēc kāda nav kaut kas, ko var atrisināt. Taču ir kaut kas, ko vari darīt ar savām rokām, ar fotogrāfijām kurpju kastē un kartītēm uz palodzes. Daudziem skraperiem piemiņas albuma veidošana ir veids, kā palikt tuvu. Ne lai bēdas atstumtu, bet lai tām dotu vietu.

Kāpēc albums var palīdzēt

Tas, kurš sēro, bieži meklē, ko darīt. Grāmatas veidošana no kāda cilvēka personīgajām lietām var kļūt par šādu rituālu. Daudzi to labprāt dara paši, un tas īpaši palīdz, ja ir grūti atrast vārdus tam, ko jūti. Arī bērniem tas var noderēt: viņi var līmēt un izvēlēties, pat ja runāt vēl nesanāk.

Daudzi skraperi stāsta, ka veidošanas laikā bēdas mainās. Tu skaties uz fotogrāfiju, un stāsti atgriežas kā mazas filmiņas galvā. Dažreiz tas vairāk līdzinās ciemošanās reizei nekā atvadām. Tas nenotiek pirmajā dienā un arī ne ar visiem.

Pareiza brīža, kad sākt, nav. Daži jau pēc pāris nedēļām izveido grāmatiņu ģimenei, citi fotogrāfijas no atvilktnes izņem tikai pēc gada vai vēlāk. Sāc tad, kad jūti, ka tev to gribas, nevis tāpēc, ka tā vajadzētu. Un droši pārtrauc uz vienu pēcpusdienu, ja kļūst par smagu. Albums pagaidīs.

Vispirms vāc, tikai tad līmē

Viss sākas nevis ar papīru, bet ar galdu, kas pilns ar lietām. Saliec kopā visu, ko vari atrast: izdrukas, diapozitīvus, fotogrāfijas telefonos, vēstules, kartīti ar rokrakstu, čeku no pēdējā kopīgā izbrauciena. Tev vēl nekas nav jāizvēlas.

Ja vari, dari to kopā ar ģimeni. Brālis vēl atceras, kā gāja tajā vienā atvaļinājumā, tantei ir senas fotogrāfijas, kuras tu nekad neesi redzējis. Kad skatāties fotogrāfijas kopā, jūs papildināt cits cita stāstus. Pieraksti tos uzreiz, kaut vai uz aploksnes. Sīkumi izgaist ātrāk, nekā domā.

Dažas lietas, kas palīdz šķirošanā:

• Saliec fotogrāfijas kaudzītēs pa laika posmiem vai tēmām, piemēram, senie laiki, māja, dārzs, atvaļinājumi, mazbērni.
• Palūdz radiniekiem ielikt digitālās fotogrāfijas un skenējumus vienā mapē, lai nekas nepazustu.
• Liec digitalizēt vecos diapozitīvus, video vai audiokasetes. Atkal sadzirdēt balsi vai smieklus var nozīmēt ļoti daudz, un tā kopiju var saņemt ikviens.
• Strādā ar kopijām no fotogrāfijām, kurām ir tikai viena izdruka. Tad vari griezt bez vainas sajūtas, un oriģināls paliek drošībā.

Kad kaudzītes ir saliktas, bieži pats no sevis kļūst skaidrs, kādu stāstu gribi izstāstīt. Visas dzīves laika līniju vai tieši grāmatiņu par to, ko cilvēks mīlēja, piemēram, jūru, sakņu dārzu vai riteņbraukšanu. Skaidra ideja pirms sākšanas palīdz nepazust simtiem fotogrāfiju vidū.

Izplūdušas, dubultas un neizdevušās fotogrāfijas

Parastā albumā noteikums ir vienkāršs: izplūdušās un dubultās fotogrāfijas atstāj malā un izvēlies labākās. Piemiņas albumā viss ir citādi. Neasa fotogrāfija var būt vienīgā, kurā cilvēks smaida tā, kā viņš vienmēr smaidīja. Tādu tu neizmet.

Daži jautājumi, kas palīdz izlemt:

• Vai šī ir vienīgā fotogrāfija no šī brīža vai ar šo cilvēku? Tad to patur, lai cik šķība vai neskaidra tā būtu.
• Vai piecas fotogrāfijas ir ļoti līdzīgas? Lapai izvēlies asāko, pārējās noglabā kastē vai mapē.
• Vai fotogrāfijā redzama galvenokārt mugura, plecs vai galda stūris? Kā maza izdruka vai fons tā joprojām var atrast savu vietu.

Neskaidra fotogrāfija mazāk krīt acīs, ja to izdrukā mazāku. Vari to arī ielikt aploksnītē vai paslēpt aiz atloka, kā kaut ko, ko ierauga tikai tad, kad meklē. Tas, kas albumā neiekļūst, nav pazudis. Tas vienkārši glabājas citur.

Līdzjūtības kartītes, vēstules un citas atmiņas

Pēc nāves pienāk kartītes, vēstules, sēru paziņojums, bēru dievkalpojuma programma vai piemiņas kartīte un varbūt arī lente no ziedu kompozīcijas. Albumā var ielikt arī paša cilvēka lietas: iepirkumu sarakstu viņa rokrakstā, recepti, kartīti, ko viņš tev kādreiz atsūtīja.

Šīs lietas labāk nepielīmē. Izmanto aploksnītes, ievietojamās kabatiņas vai foto stūrīšus, lai kartīti vēlāk vēl varētu atvērt un izlasīt. Albums ar atlokiem, kabatiņām un atlokāmām lapām tam dod daudz vietas. Biezi priekšmeti der kabatiņā; nespied albumu ar varu ciet.

Uzmanies ar čekiem un biļetēm uz termopapīra: teksts laika gaitā izbalē. Nofotografē vai noskenē tos, kamēr vēl var izlasīt. Tas pats attiecas uz visu trauslo, piemēram, kaltētu ziediņu no bērēm. Tad lapā vari izmantot kopiju, bet oriģinālu glabāt atsevišķi.

Bieži kartīšu ir vairāk, nekā vari izvietot. Izvēlies dažas, kas tevi aizkustināja, bet pārējās sasien kopā un noglabā kastē. Lapā var ielikt arī vienu teikumu no kartītes, pārrakstītu tavā rokrakstā.

Rakstīt, kad ir grūti

Daudziem rakstīšana ir smagākā daļa. Ar fotogrāfijām vēl var tikt galā, bet ko lai pieraksta klāt? Sāc ar mazumiņu. Vārds, gads un vieta jau ir pietiekami, lai vēlāk fotogrāfiju varētu ievietot kontekstā.

Ja gribi pateikt vairāk, bet skaistos teikumos nesanāk, pamēģini kādu no šīm formām:

• Saraksts. Ko viņš vienmēr teica, kas bija viņa mēteļa kabatā, par ko viņa smējās visskaļāk.
• Atmiņa trijos teikumos: kur tas bija, kas notika, ko tu juti.
• Lapa tikai ar tekstu, bez fotogrāfijas. Tieši tādas lapas vēlāk bieži kļūst par visskaistākajām.
• Vēstule tam, kura vairs nav.
• Teksts otra cilvēka balsī: ko viņš teiktu, ja ieraudzītu šo fotogrāfiju. Daži skraperi tā raksta par mājdzīvnieku, kura vairs nav, un tas viņiem sniedz mierinājumu.

Ja kaut kas ir pārāk personisks visu acīm, uzraksti to uz kartītes, kas pazūd aploksnē vai aiz atloka. Tas ir grāmatā, bet ne atklāti uz galda. Un droši raksti ar roku, arī ja tavs rokraksts tev nešķiet skaists. Tieši šis rokraksts vēlāk kļūst īpašs.

Albums, ko ģimene var saglabāt

Piemiņas albumu bieži ņem rokās, šķirsta un nodod tālāk. Rēķinies ar to. Mierīgs, izturīgs vāks kalpo ilgāk nekā vāks, kas pilns ar vaļīgiem rotājumiem. Iekšpusē vari parādīt vairāk, bet parūpējies, lai nekas ātri nenolūztu vai neaizķertos.

Izmanto materiālus, kas paredzēti fotogrāfijām: bezskābes papīru un fotogrāfijām drošu līmi vai stūrīšus. Tad fotogrāfijas un kartītes mazāk izbalē. Lapu aizsargvāciņi pasargā lapas no pirkstiem un izlietiem dzērieniem.

Vai albumu grib vairāki cilvēki? Tad nav jābūt tā, ka katrs saņem unikālu, ar rokām darinātu grāmatu. Dažas iespējas:

• Izveido vienu papīra albumu un papildus liec nodrukāt fotogrāmatu no skenējumiem brāļiem, māsām un mazbērniem.
• Izveido katram mazu grāmatiņu vai kārbiņu ar sauju fotogrāfiju, bet lielo albumu patur sev.
• Saliec digitālās fotogrāfijas, skenējumus un ierakstus vietā, kur tiem var piekļūt visa ģimene.

Noskenētu albumu vari arī privāti glabāt Scrappd un dalīties ar to, ar ko vēlies, lai arī tālumā dzīvojošā ģimene to varētu pašķirstīt.

Ņem laiku

Piemiņas albumam nav jābūt gatavam mēneša laikā. Daudzi skraperi pie tā strādā ar pārtraukumiem, dažreiz gadiem ilgi. Atstāj tukšas lapas fotogrāfijām, kas uzpeld vēlāk, vai stāstiem, ko izdzirdi tikai kādā dzimšanas dienā.

Un, ja negribi to darīt viens, uzaicini kādu līmēt kopā. Sēžot pie galda ar kafijas krūzi un fotogrāfiju kaudzi, stāsti nāk paši no sevis.