Art journaling: kā sākt

Varbūt esi tās redzējusi: lapas, pilnas ar krāsu, žurnālu skrandām, apzīmogotu putniņu un vienu teikumu lieliem burtiem. Tas ir art journaling. Bieži tas izskatās pēc mākslas, bet patiesībā tā ir dienasgrāmata attēlos. Pats jaukākais ir tas, ka nekam nav jābūt skaistam. Lūk, kā sākt ar nedaudz piederumiem un nezinot, kāds ir tavs stils.

Kas ir art journal

Art journal ir grāmata, kurā ar krāsām, kolāžu, zīmējumiem, zīmogiem un vārdiem tu parādi, kas tev ir prātā. Sajūtu, krāsu, uz kuru bija iekāre, teikumu, kas palika atmiņā, dienu, ko gribi atcerēties. Nav noteikumu par to, kam tur jābūt. Svarīgs ir pats darīšanas process, nevis rezultāts.

Atšķirība no scrapbook galvenokārt ir mērķī. Scrapbook glabā atmiņas: centrā ir fotogrāfijas, un to bieži veido, lai vēlāk pāršķirstītu vai nodotu tālāk. Art journal drīzāk ir rotaļu laukums. Tu izmēģini tehnikas, apstrādā domas un nekas nav jāpaskaidro. Fotogrāfijas tur drīkst būt, bet nav obligāti.

Robeža gan ir plāna. Daudzi skrapbukotāji izmanto art journal tehnikas kā fonu savam leiautam, un art journal lapa ar fotogrāfiju patiesībā jau ir scrapbook lapa.

Kādu grāmatu izvēlēties

Svarīgākais ir papīrs. Krāsa, līme un ūdens padara plānu papīru viļņainu, un to, ko uzliec vienā pusē, redzi arī otrā. Tāpēc izvēlies papīru, kas ir vismaz aptuveni 200 g/m². Parastais printera papīrs ir 80 g/m², tātad tas ir krietni vairāk nekā divreiz biezāks. Akvareļpapīrs ap 300 g/m² var izturēt vēl vairāk.

Kam pievērst uzmanību:

• Mixed media grāmatas ir paredzētas sausiem un slapjiem materiāliem vienlaikus. Pirmajai grāmatai tā ir drošākā izvēle.
• Akvareļu grāmatas iztur daudz ūdens, bet raupjās struktūras dēļ smalkas līnijas dažreiz ir grūti uzvilkt.
• Grāmata ar spirāli atveras plakaniski, un lapu var viegli pāršķirt. Iesieta grāmata vairāk atgādina īstu grāmatu un ļauj strādāt pāri vidum.
• A5 ir labs formāts sākumam: pietiekami liels, lai spēlētos, un pietiekami mazs, lai to ātri piepildītu.

Tam nav jābūt dārgam. Der arī veca iesieta grāmata no lietoto preču veikala, plānotājs vai burtnīca ar nedaudz biezāku papīru. Tad vispirms pārklāj lapas ar gesso kārtu un, ja vajag, salīmē divas kopā, tad tās būs pietiekami stingras.

Pamata piederumi sākumam

Tev vajag mazāk, nekā liek domāt video. Ar šo sarakstu tiksi tālu:

• Gesso: balta grunts, kas izskatās pēc biezas krāsas. Tā padara papīru stingrāku, palīdz krāsai labāk pieķerties un mazina mitruma izsišanos cauri. Pēc nožūšanas kārta ir nedaudz raupja, tāpēc arī zīmulis un pastelis labāk ķeras.
• Akrila krāsa: pietiek ar dažām tūbiņām studentu kvalitātē. Balta, melna un divas vai trīs krāsas, kas tev patīk. Pēc nožūšanas akrila krāsa ir ūdensnoturīga, tāpēc vari strādāt kārtu pa kārtai.
• Līme: līmes zīmulis papīram vai matte medium (akrila medijs, kas ir gan līme, gan aizsargkārta) plānam papīram, salvetēm un žurnālu lapām.
• Pildspalvas: ūdensnoturīgs melns lainers un balta gēla pildspalva vai krāsas marķieris, lai rakstītu uz tumšas vai krāsotas virsmas. Parastie flomāsteri pa sausu akrila krāsu bieži slīd slikti.
• Palīglīdzekļi: plakana ota, veca plastikāta karte krāsas izlīdzināšanai, mitrās salvetes noslaucīšanai un šķēres.

Noderīgi vēlāk, bet nav obligāti: trafareti, zīmogi, washi tape, tinte un struktūrpasta. Sāc ar mazumiņu un pērc kaut ko tikai tad, kad jūti, ka tā pietrūkst.

Kolāžas materiāli nav jāpērk. Krāj kartītes, vecas kartes, dāvanu papīru, čekus, žurnālu lapas un skaistus iepakojumus. Aploksne vai maisiņš ar rāvējslēdzēju katram veidam vēlāk atvieglos meklēšanu.

Tava pirmā lapa: fons, attēls, vārdi

Tukša balta lapa var paralizēt. Tāpēc palīdz domāt trīs kārtās. Tās nav jāizdara vienā vakarā: šodien fons, rīt attēls un nedēļas nogalē vārdi ir tikpat labi.

Pirmā kārta: fons

Vispirms uzziedē uz lapas plānu gesso kārtu un ļauj tai nožūt. Tad izvēlies vienu krāsu un nokrāso visu lapu. Tiklīdz tā vairs nav balta, pirmais slieksnis ir pārvarēts.

Daži vienkārši veidi, kā fonu padarīt dzīvāku:

• Uzliec nedaudz krāsas uz vecas plastikāta kartes un pārvelc to pāri lapai. Svītras un tukšās vietas ir tieši tas skaistākais.
• Uzliec divas vai trīs krāsas blakus un ļauj tām nedaudz sajaukties tur, kur tās saskaras. Izvēlies krāsas, kas iederas kopā, citādi sanāks brūns.
• Uzlīmē žurnāla gabaliņus, vecas grāmatas papīru vai salveti un daļēji pārkrāso.
• Uztupē krāsu caur trafaretu vai nošļāc no otas nedaudz atšķaidītas krāsas.

Ļauj katrai kārtai labi nožūt, pirms turpini. Slapja krāsa uz slapjas krāsas ātri pārvēršas dubļos.

Otrā kārta: attēls

Izvēlies vienu lietu, kas piesaistīs skatienu. Tas var būt izgriezts attēls, zīmogs, vienkārša forma kā aplis vai sirds, fotogrāfija vai zīmējums. Ja neproti zīmēt, nekas: kolāža un zīmogi paveic to pašu darbu.

Vispirms brīvi uzliec attēlu uz lapas un pabīdi, līdz tas liekas īstajā vietā. Tad pielīmē. Ja gribi uz raupjas, krāsotas virsmas iegūt asu zīmoga nospiedumu, apzīmogo plānu zīdpapīru un uzlīmē to. Izskatīsies, it kā būtu zīmogojusi tieši grāmatā.

Trešā kārta: vārdi

Vārdi padara lapu personisku. Pietiek ar vienu vārdu, teikumu, kas tevi aizkustināja, vai dažām rindām par to, kāda bija tava diena. Raksti lieliem burtiem un uzdrošinies izmantot savu rokrakstu. Šķībi burti ir daļa no tevis.

Ja gribi uzrakstīt kaut ko, ko neviens nedrīkst izlasīt, arī tas ir iespējams. Uzraksti to uz lapas un pēc tam pārkrāso vai uzraksti uz atsevišķas kartītes, ko paslēp aiz atlokāma vārstiņa.

Visbeidzot ar baltu gēla pildspalvu vai melnu laineru vari pievienot līnijas, punktiņus vai maliņu. Tas lapu pabeidz.

Ko darīt, ja vēl nezini savu stilu?

Tas ir normāli, un patiesībā tā ir jautrākā daļa. Stils rodas darot, nevis par to domājot. Dažas lietas, kas palīdz:

• Katrā lapā izmēģini vienu jaunu tehniku. Pēc desmit lapām zināsi, kas tev patīk un kas ne.
• Strādā ar ierobežotu krāsu paleti, piemēram, divas krāsas plus melnā un baltā. Ierobežojums atvieglo izvēli.
• Ja nezini, ko veidot, izmanto tēmu vai vārdu kā sākumpunktu: gadalaiku, vietu, dziesmas rindu.
• Droši seko kādai pamācībai un atkārto to. Tas ir vingrinājums, un tavas izvēles tajā ieslīdēs pašas no sevis.
• Reizi mēnesī pāršķirsti grāmatu. Kuras lapas tevi iepriecina? Kuras krāsas un tehnikas atkārtojas? Tur slēpjas tavs stils.

Neglītas lapas ir daļa no procesa. Tām vienmēr var strādāt pāri, gesso kārta visu padara atkal jaunu. Vai arī atstāj tās kā pierādījumu, ka kaut ko izmēģināji.

Vai savas lapas ir jārāda citiem?

Nē. Art journal pieder tev. Daudzi to patur pilnīgi privātu, tieši tāpēc, ka tas dod brīvību ķēpāties un būt godīgiem. Nevienam nekas nav jāpaskaidro.

Dažiem patīk ik pa laikam kādu lapu parādīt draudzenei, radošā pēcpusdienā vai tiešsaistē. Tas var iedvesmot un dot pašpārliecību, bet tas nav obligāti. Ja gribi lapu saglabāt vai parādīt, neatdodot grāmatu no rokām, vari to ieskenēt un pati izvēlēties, kas to redz.

Noliec grāmatu vietā, kur to viegli paņemt, un veido lapu, kad tev ir iekāre. Pietiek ar trim reizēm mēnesī. Runa nav par neatlaidību, runa ir par prieku.